"Bērnībā manos laukos bija šūšanas piederumu lāde, kurai vākā zem stikla bija eksponēta miniatūra lellīte. Toreiz man ļoti gribējās izjaukt kārbu un izņemt lelli ārā, bet man teica, ka tā nav domāta spēlēšanai un ka viņai jāturpina dzīvot kastītē. Šī sajūta par neizpakoto lelli manā atmiņā ir
tik spilgta, ka vēlējos to realizēt kolekcijā. Tā man arī atgādināja par rotaļlietām lielās, košās kastēs ar spīdīgiem uzrakstiem un ilustrāciju reljefiem.. Bērnībā vienmēr ir gribējies paildzināt šo izsaiņošanas procesu - saglabāt rotaļlietu ilgāk iepakojumā, it kā pagarinot viņas 'vēl nepiederēšanu man'."